Ģeogrāfiskā karte - Nante (Nantes)

Nante ir pilsēta Francijas rietumos pie Luāras upes, 55 kilometrus no Atlantijas okeāna. Luāras Zemju (Pays de la Loire) reģiona un Atlantijas Luāras (Loire-Atlantique) departamenta centrs.

Kaut arī kopš 1941. gada jūnija Nante vairs administratīvi neietilpst Bretaņā, gadsimtiem tā bijusi Bretaņas reģiona galvaspilsēta, un arī mūsdienās vairums pilsētas iedzīvotāju uzskata pilsētu par Bretaņas daļu.

Nanti dibināja ķeltu namnetu (namneti) cilts ap 70. gadu p.m.ē. Jūlijs Cēzars 56. gadā p.m.ē. to iekaroja un nosauca par Portu Namnetu (Portus Namnetus).

III gadsimtā pilsētā ieviesās kristietība. 285. gadā to ieņēma sakši, ap 500. gadu - franki, VI un VII gadsimtā - briti, bet 843. gadā - normāņi.

No 937. gada Nante bija Bretaņas hercogistes galvaspilsēta. 1532. gadā hercogisti anektēja Francija.

1598. gadā Francijas karalis Anrī IV šeit izdeva Nantes ediktu, kurš piešķīra zināmas tiesības hugenotiem.

XVIII gadsimtā, nodarbojoties ar vergu tirdzniecību, kā koloniālās tirdzniecības paveidu, Nante kļuva par turīgu pilsētu un lielāko Francijas ostu. Lielās Franču revolūcijas laikā Nante nostājās revolūcijas pusē, kaut arī apkārtējie rajoni nostājās pret to. Nante bija revolucionārā terora vieta, kur masveidā (parasti noslīcinot Luārā) tika sodīti ar nāvi tūkstošiem revolūcijas pretinieku.

XIX gadsimtā Nante kļuva par rūpniecības centru. Tā iespējams ir pirmā pasaules pilsēta, kurā radās mūsdienu sabiedriskais transports - 1826. gadā pilsētas ielās parādījās omnibuss.

1940. gadā Otrā pasaules kara laikā pilsētu ieņēma vācu karaspēks. 1941. gadā, atbildot uz vācu virsnieka slepkavību, Nantē tika nogalināti 48 ķīlnieki. 1943. gadā pilsētu bombardēja angļu un ASV aviācija. 1944. gadā to atbrīvoja ASV karaspēks.